NED375871NED

sanai un kolchoznieki bija tadas domas, ka virjiem nav verts celt izslaukumus, jo tad no jauna tiks pa- celtas normas. Treskart, tika piejauti izkroplojumi kolchozu celt- nieciba, biezi atstajot novarta kolchoznieku persom- gas intereses, netika ieverots lauksaimnieclbas arteja stajiniskais pamatprincips par pareizu sabiedrisko un personlgo interesu saskaposanu.' Daudzi darba spe- jig i cilveki atstaja kolchozus un devas uz pilsetam„ kur augosa rupnieclba praslja darba rokas. Tas slikti ietekmeja arl lopkoplbas attistibu. Leni pieauga lopu skaits kolchozu fermas un padomju saimnieclbas, bet kolchozniekiem personlgaja Ipasuma esoso lopu skaits pat samazinajas. Jaunais lauksaimnieclbas nodoklis, obligatas pie- gades normu samazinasana kolchozniekiem novers sos izkroplojumus. Talak minams tads svarlgs iemesls ka nepilnlga technikas izmantosana. Та, piemeram, musu repub­ lika sogad tikai 24% traktoristu izpildija maipas nor­ mas, bet ir tadas masinu un traktoru stacijas, kur maipas normas izpilda tikai kadi desmit traktoristi. •' Beidzot, jaatzlme apstaklis, ka daudzos kolchozos nav elementaras kartlbas, vaja ir darba disciplina; nav organizetibas, nav vajadzigas uzskaites, nepietiekami rupejas par valsts un sabiedrisko mantu. Lai gan ,musu kolchozos videja izstrade uz darba spejlgo kolchoznieku ar katru gadu aug, tomer tuk- stosiem kolchoznieku nestrada ar vajadzlgo uzcltibu. Ja 1950. gada- videja izstrade uz darba.spejigu kol­ choznieku bija. 230 darba dienas, tad 1951. gada ta bija 275 darba dienas un 1952. gada — 305 darba die­ nas. Bet pat 1952. gada, kad bija |oti nelabveligi laika apstakji, 50 tukstosi pieauguso kolchoznieku neizstra- 6 Электронная Научная СельскоХозяйственная Библиотека