NED375871NED

72%, bet dazos kolchozos seja ievelkas lidz jOnija vi- dum vai pat beigam. Tas pats sakams par kartupeju rusinasanu, meslosanu utt. Lai celtu razas, mums joti liela veriba javelti agrotechnikai, pareizai lauku meslosanai, augsnes kajkosanai utt. Dazas masinu un traktoru stacijas, piemeram, Apes rajoua Trapenes masinu un traktoru stacija ar saviem speldem izveda uz kolchozu laukiem 700 tonnu kajka, bet dazas ma­ sinu un traktoru stacijas tikpat ka neka nedara saja nozare. Lai celtu lauksaimnieciskas razosanas produktivi- tati, pirmam kartam organizatoriski janostiprina ma­ sinu un traktoru stacijas, kas ir galvena svira, gai- venais speks lauksaimniecibas parveidosana. Masinu un traktoru stacijam jak^ust par visu lauksaimniecibas' nozaru attistibas centra. Lauka darbu mechanizacija ar katru gadu pieaug. 1950. gada galvenie lauka darbi bija mechanizeti par 22%, bet 1951. gada jau par 42%, pagajusaja gada — par 52%, un sogad galvenie lauka darbi jau mecha­ nizeti par 64%. Nakosaja gada projektets pacelt lauka darbu mechanizacijas limeni lldz 75— 78%. Mecha­ nizacija ir galvenais cejs, lai varbtu celt razas un attls- tit lauksaimnieclbu. Japem vera tas, ka darba roku Latvijas lauksairii- nieciba ir stipri mazak, neka bija pirms kara. Darba roku trakums jaatsver ar mechanizaciju, labak jaiz- manto technika, masinas. : . .Masinu izmantosana ar katru gadu kjust efektivaka. 1950. gada viena traktora videja gada izstrade. mik- staja aruma bija 301 hektars, bet uz s- g- pirmo oktobri jau ir 350 hektaru. Tas pats sakams par citam ma- sinam. Tomer technikas izmantosana mums vel ir joti lielas rezerves. 24 Электронная Научная СельскоХозяйственная Библиотека