NED375871NED

iibas veicinataji. Lldz 1954. gada»pavasarim Padomju Savienlba 100 tukstosi lauksaimnieclbas specialistu do- sies uz kolchoziem. Tflkstosiem inzenieru izbrauc no pilsetam uz masinu un traktoru stacijam. MOsu republika no RIgas un citam republikas pil­ setam, pec Latvijas Komunistiskas partijas Centra- las Komitejas astota plenuma lemuma, lidz 1953. gada beigam janosuta uz kolchoziem 1500 agronomu un -xootechnilju un uz masinu un traktoru stacijam 250 inzenieru ar augstako izglltibu un 300 techniku - mechaniku. - Tiek reorganizets ari visu lauksaimnieclbas organu un partijas organu darbs uz laukiem. Ministriju stati iiek stipri samazinati, darbinieki — lauksaimnieclbas ^specialist! brauc uz masinu un traktoru stacijam un kolchoziem. Masinu un traktoru stacijas tiek nostipri- natas. Plenuma lemumi ir paraugs visu partijas un pa- •domju organizaciju un iestazu darba. Tie maca paskritiski apskatlt trOkumus, dziji atklat trukumu •celopus un norada visus nepieciesamos pasaktimus trukumu likvidesanai. Padomju Savienibas Komunistiskas partijas Cen- tralas Komitejas septembra plenumam ir liela poli- tiska nozlme. So lemumu izpilde ne tik\rien vairak- kart pavairos vertigako lauksaimnieclbas produktu kra- jumus, bet ari ieverojami pacels kolchozu zemniecibas materialas un kulturas dzives llmeni. Nemirstigais Vladim irs, Ijjics Lepins maclja, ka stradnieku un zemnieku savieniba ir.galvenais prole- tariata diktaturas jautajums. Si savienlba palldzeja Tevolucijas dienas gazt veco iekartu, palldzeja uzcelt socialismu un palldzeja uzvardt Lielaja Tevijas kara. Stradnieku un zemnieku savienlba vel vairak jano- l Электронная Научная СельскоХозяйственная Библиотека

RkJQdWJsaXNoZXIy