NED375871NED

sapem par 150 miljoniem rubju vairak neka pec agra- kam cenam. Ко tas dod kolchozniekiem? Ja so naudu izsniegs par izstrades dienam, tad iznaks pusotra rubja uz katru izstrades dienu. 1954. gada naudas ienakumi augs vel straujak. Obligates piegades ipatnejais svars kjOst ieverojami mazaks. Turpretim iepirksanas Ipat­ nejais svars pieaug, — bet iepirksanas cenas ir vel augstakas neka paaugstinatas sagades cenas. Samazinats ari lauksaimnieclbas nodokiis. Jau 1953. gada musu republika kolchoznieki maksa nodokli par 35 miljoniem rublu mazak neka 1952. gada, bet 1954. gada maksas par 55 miljoniem rubju mazak neka 1952. gada. Kolchozniekiem triskartlgi samazinatas piena pie­ gades: agrako 310 litru vieta tagad janodod 100 litru no katras slaucamas govs. Ieverojami samazinatas ari citu lauksaimnieclbas produktu piegades normas — gajas, vilnas, kartupeju utt. Visu, kas paliek pari, kolchoznieki var realizet tirgu. LTdz ar to celsies kolchozu un kolchoznieku ieinteresetlba lauksaimnie­ clbas produkcijas palielinasana. Svarigi pasakumi paredzeti ari talaka mechanizaci- jas attlstiba. Ja lldz sim mechanizeja galvenokart labibas razosanu, tadus darbus ka arsana, ecesana, sesana, pjausana, kulsana utt., tad tagad jamechanize ari lopkopiba un darzepu audzesana, kur lldz sim noteicosais ir roku darbs. Labibas un technisko kulturu razosana Padomju Savienibas sociaiistiskajas lielsaimnieclbas, kolcho- zos un padomju saimnieclbas, ar mechanizacijas pali- dzibu sasniegti samera labi rezultati. Pirms socialis- tiskas revolucijas Krievija razoja 4— 5 miljardus pudu labibas. 1930. gada, kamer vel parsvara bija sikas 8 Электронная Научная СельскоХозяйственная Библиотека